Biedrība “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” ir uzsākusi projekta”Atbalsta konsultatīvais pakalpojums pārejas posmam no izglītības uz nodarbinātību” īstenošanu.
Projekta mērķis ir metodiski izstrādāt un aprobēt atbalsta konsultatīvo pakalpojumu jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, lai nodrošinātu veiksmīgu pārejas posmu no izglītības vides uz nodarbinātības vidi. Projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināts pakalpojums 30 jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri apgūst vispārējo izglītību speciālās izglītības iestādēs.
Projekts tiek īstenots laika posmā no 2018.gada 4.jūlija līdz 2018.gada 30.novembrim.
Projektu finansē Labklājības ministrija no Valsts budžeta līdzekļiem programmas ‘Nevalstisko organizāciju projektu īstenošana labklājības jomā 2018.gadā”.
Katra cilvēka dzīvē ir dažādi pārejas posmi un ikviens no tiem ietekmē cilvēka turpmāko dzīvi. Jaunietim ar funkcionāliem traucējumiem viens no svarīgākajiem pagrieziena punktiem ir pāreja no pamatizglītības programmas apguves uz pieauguša cilvēka dzīves posmu, kur nozīmīga loma pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanā ir nodarbinātības aktivitātēm.
Pārejas posmiem ir raksturīgi dažādi šķēršļi un izaicinājumi, tāpēc svarīgs ir plānošanas process. Nenoliedzami jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem būs nepieciešami papildus atbalsta pasākumi veiksmīgai pārejas posma no jaunieša vecuma uz pieauguša cilvēka dzīvi īstenošanai, lai jaunietis dzīves laikā pilnībā spētu īstenot savu potenciālu. Viens no svarīgākajiem projekta uzdevumiem ir sniegt jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem praktisku atbalstu sarežģītajā pārejas posmā no izglītības ieguves uz nodarbinātības aktivitātēm.
Pārejas posma plāna izstrāde ir uzskatāma par vienu no svarīgiem instrumentiem. Efektīvs pārejas posma plāns atspoguļo un ņem vērā jaunieša cerības, sapņus un mērķus, kā arī ģimenes skatījumu uz jaunieša nākotni. Tajā jābūt iekļautām stiprajām pusēm un sasniegumiem, iespējamiem izaicinājumiem, kā arī stratēģijai uzstādīto mērķu sasniegšanai.
Veiksmīga pārejas posma pamatā ir dažādu iesaistīto cilvēku komandas darbs. Komandas darbā kā līdzvērtīgi partneri ir pats jaunietis ar funkcionāliem traucējumiem un viņa ģimenes locekļi, pedagogi, iespējamie pakalpojumu sniedzēji, sociālie darbinieki, atbalsta personas u.c.
Projektu finansē Labklājības ministrija no Valsts budžeta līdzekļiem programmas ‘Nevalstisko organizāciju projektu īstenošana labklājības jomā 2018.gadā”.
Pārejas posma plānošanas principi
Ir vairāki principi, kurus ņemot vērā, pārejas posma plānošanas process, iespējams, būs daudz veiksmīgāks. Aicinām iepazīties ar šiem principiem un pārdomāt, kā tos varētu ņemt vērā, plānojot jaunieša ar funkcionāliem traucējumiem pāreju no pamatizglītības apguves uz pieauguša cilvēka dzīvi.
- Jaunietis ar funkcionāliem traucējumiem, viņa ģimene un atbalsta sniedzēji ir nozīmīga komandas darba daļa, tāpēc ir svarīga pilnīga iesaiste pārejas posma plānošanas procesā.
- Plānošanas process jāsāk pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms mācību iestādes pabeigšanas.
- Plānojot pārejas posmu, jāņem vērā plašāks konteksts, neaizmirstot mājokļa nodrošinājumu, brīvā laika aktivitātes, veselības aprūpes pakalpojumus un citus svarīgus ikdienas dzīves aspektus.
- Liela nozīme ir sadarbībai ar dažādiem speciālistiem un iestādēm. Ieklausieties speciālistu sniegtos padomos!
- Pārejas procesam ir jābūt pietiekami elastīgam, lai ņemtu vērā jaunieša vēlmes, intereses un spējas. Nebaidieties mainīt sākotnējos plānus!
- Pielāgošanās jaunai situācijai prasa laiku, tāpēc pārejas periodam nevajadzētu būt sasteigtam.
- Regulāri jāizvērtē, vai tiek sasniegts tas, ko jaunietis un viņa tuvinieki vēlas. Varbūt ir nepieciešamas izmaiņas? Dariet to zināmu citiem iesaistītajiem cilvēkiem!
Projektu finansē Labklājības ministrija no Valsts budžeta līdzekļiem programmas ‘Nevalstisko organizāciju projektu īstenošana labklājības jomā 2018.gadā”.
Pārejas posma plānošanas process
Pārejas posma plāns būs efektīvs tikai tad, ja tā pamatā būs jaunieša ar funkcionāliem traucējumiem cerības, sapņi un mērķi, kā arī ģimenes redzējums par jaunieša nākotni. Plānam ir jāatspoguļo jaunieša spējas, stiprās puses, izaicinājumi un nepieciešamie atbalsta pasākumi, tai skaitā sociālie pakalpojumi.
Katra pārejas posma plānošanai ir atbilstošs plānošanas laika periods. Pārejas no skolas uz dzīvi sabiedrībā plānošana būtu jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jo jāņem vērā, ka šis plānošanas posms prasīs laiku. Sākotnējo plānošanu būtu ieteicams uzsākt ap 14 gadu vecumu, bet ja nepieciešams, to varētu darīt arī agrāk. Jāņem vērā, ka jaunietim ar funkcionāliem traucējumiem, īpaši, ja tie ir smagas pakāpes un saistīti ar garīga rakstura traucējumiem, būs nepieciešams ilgstošs laika posms, lai sagatavotos neatkarīgas dzīves uzsākšanai. Vienlaikus arī ģimenes locekļiem būs nepieciešams pietiekami ilgs laika posms (vismaz 3 – 4 gadi) gan lai sniegtu atbalstu jaunietim neatkarīgas dzīves prasmju apguvē, gan lai emocionāli sagatavotos situācijai, ka jaunietis uzsāks neatkarīgu pieauguša cilvēka dzīvi.
Plānam ir jāietver noteikti, konkrēti mērķi, tam ir jābūt uz pārmaiņām vērstam un jānosaka konkrēti laika posmi, kurās pārmaiņas būtu īstenojamas. Lai tas būtu iespējams, procesam zināmā mērā ir jābūt formalizētam, ar noteiktām tikšanās reizēm, skaidru lomu sadali, regulāriem ziņojumiem par sasniegto un atskaitēm. Projektu finansē Labklājības ministrija no Valsts budžeta līdzekļiem programmas ‘Nevalstisko organizāciju projektu īstenošana labklājības jomā 2018.gadā”.
Publicitātes pasākums
Ar informatīvo semināru “Atbalsta konsultatīvais pakalpojums pārejas posmā no izglītības uz nodarbinātību” esam noslēguši biedrības īstenoto projektu par mūsuprāt ļoti aktuālu tēmu: pārejas posmu jaunietim ar funkcionāliem traucējumiem no izglītības uz nodarbinātību. Ar šī projekta palīdzību centāmies vērst uzmanību uz šo ļoti sarežģīto un svarīgo posmu gan jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem, gan viņu vecāku dzīvē.
28.novembrī semināra laikā pie sarunu galda pulcinājām Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts Nodarbinātības aģentūras, Rīgas domes Labklājības departamenta un citu institūciju pārstāvjus kopā ar nevalstisko organizāciju un vecāku jauniešiem ar attīstības traucējumiem pārstāvjiem. Tikšanās bija konstruktīva ar cerību nākotnē pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību no dažādo iesaistīto institūciju puses. Iepazīstinājām arī ar ārvalstu pieredzi, kuru esam apzinājuši. Rosinājām NVA veidot vasaras nodarbinātības programmu jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Turpināsim darbu pie šī svarīgā jautājuma!